Medus – izcili veselīgas un dabisks gardums
Bišu produkti līdzinās mūsdienu uztura bagātinātājiem, turklāt piedāvā arī dažādas ārstnieciskas īpašības. Jāatceras, ka gan medus, gan putekšņi un bišu maize, lietoti pirms ēšanas, pazemina asinsspiedienu, savukārt citos gadījumos veicina tā normalizēšanos. Biškopības produkti jūtīgiem cilvēkiem var kļūt par spēcīgiem alergēniem, tāpēc lietošana jāuzsāk pakāpeniski un jāvēro organisma reakcija. Šī paša iemesla dēļ medu neiesaka dot bērniem līdz gada vecumam, tomēr pašu un neskaitāmu citu cilvēku pieredze liecina, ka medus ir labs arī mazam bērnam, ja vien lietots saprātīgās devās!
Kas ir medus?
Medus ir dabiska, salda viela, ko medus bites ražo no augu ziedu nektāra (ziedu medus), augu dzīvo daļu izsvīduma (izsvīduma medus) vai lapu sūcējinsektu izdalījumiem (lapu medus). Bites ievāc nektāru, kas satur daudz ūdens, sajauc ar savā organismā ražotajiem sekrētiem un novieto šūnās nogatavināšanai. Gada laikā viena bišu saime savam uzturam patērē 80-120 kilogramus medus.
Medus veidošanās procesā lidojošās bites atnes apstrādāto nektāru, savukārt bites pieņēmējas to novieto šūnās ligzdas augšpusē, kur vislabāk iztvaiko ūdens. Vienlaikus tās paaugstina ventilāciju stropā, strauji vēcinot spārnus, un visintensīvāk tas notiek vakaros un naktī. Pēc 5-6 dienām nektāra iebiezināšana beidzas un ūdens daudzums sasniedz 18-20%.
Nākamais solis ir cukura inversija – salikto cukuru (disaharīdu) pārvēršana vienkāršajos cukuros (monosaharīdos) –, un tas paveicams, pievienojot nektāram fermentus. Bites pa lāsītei vairākkārt iesūc nektāru un pārvieto to no šūnas uz šūnu, papildinot medu ar fermentiem un līdz vajadzīgajam līmenim piepildot visas šūnas. Tas notiek 10-14 dienu laikā. Kad nektārs ir nogatavināts, bites, lai pasargātu medu no lieka ūdens uzsūkšanas, aizvāko šūnas ar vaska kārtiņu. Tā ir kā bišu kvalitātes zīme. Reizēm biškopji, īpaši ārvalstu lielajās bišu fermās, negaida nektāra nogatavināšanu, bet gan iegūst izejvielu, kuru atbrīvo no liekā ūdens pašu spēkiem.
Ko satur medus?
Pēc dažādiem uzskatiem medus satur 100-455 dažādas cilvēka organismam nepieciešamas vielas. Galvenā medus sastāvdaļa ir ogļhidrāti: glikoze un fruktoze (ne mazāk par 82%), saharoze (ne vairāk par 6%), 11 dažādi disaharīdi un 12 polisaharīdi. Liela nozīme ir medū esošajiem 15 fermentiem jeb enzīmiem – tie miljoniem reižu paātrina organismā notiekošos ķīmiskos procesus. Medū ir arī daudz makro un mikroelementu, un daudzi no tiem ir līdzīgās attiecībās kā cilvēka asinīs. Medus satur arī organiskās skābes, 20 aminoskābju un vitamīnus, kas labi saglabājas, jo medus ir dabisks konservants.
Kā palīdz medus?
Medus samazina sāpes, atjauno vielmaiņas un ar to saistīto procesu funkcijas, īpaši kuņģī un zarnu traktā, veicina nervu bojājumu ārstēšanu, nonāvē daudzu veidu mikrobus, baro smadzeņu un sirds muskulatūras šūnas. Medū esošā fruktoze palīdz uzņemt dzelzi, tāpēc medus ar augļiem, ogām, riekstiem vai speciālajiem medikamentiem ir ideāla kombinācija. Medus ar savu augstvērtīgo sastāvu ir labs palīgs novājinātiem organismiem, sportistiem, darbaholiķiem, turklāt tas tiek izmantots brūču ārstēšanai, bet ar medus ūdeni var iznīcināt mikrobus mutes dobumā. Ieelpojot medus garaiņus, var cīnīties pret augšējo elpceļu iekaisumiem un pat bronhītu un bronhiālo astmu. Lietojot ar ūdeni atšķaidītu medu pirms ēdienreizēm, labāk izdalās kuņģa sula, noregulējas vēdera izeja, bet medus pirms gulētiešanas ieteicams pret bezmiegu. Iespējams ārstēt arī aritmiju, kardiosklerozi, tūskas, saindēšanās un infekcijas slimības, bet acu slimību gadījumos ārsti iesaka pilināt sākumā 1:3 medus šķīdumu ūdenī, vēlāk pārejot uz proporciju 1:2 vai 1:1. Medus darbojas kā universāls antitoksisks līdzeklis, paātrina diurēzi un uzlabo vielmaiņu šūnās, savukārt medus maskas un krēmi attīra un mīkstina ādu, novērš iekaisumus.
Cik lietot medu?
Pieaugušajiem diennakts deva varētu būt 60-150 grami medus. Maziem bērniem medu dod pa tējkarotei, ne vairāk kā 30 gramus dienā. Vislabāk medus uzsūcas, ja tiek lietots atšķaidītā veidā, taču atgādināsim, ka medu nedrīkst pakļaut temperatūrai, kas augstāka par 40 grādiem pēc Celsija, pretējā gadījumā tas zaudē lielu daļu vērtīgo vielu. Medus var būt ļoti atšķirīgs, tāpēc gadījumos, ja parādījusies kāda reakcija no medus, iesaka izmēģināt citviet vai citā laikā iegūtu medu. Turklāt jāatceras, ka profilaksei dabas veltes ir vislabākā izvēle, taču nopietnu saslimšanu gadījumā tās kļūst par papildinājumu daktera nozīmētajai ārstēšanai.
Medu ir iespējams lietot uzturā gan klasiskajā veidā, gan lietojot produktu “Krēmveida medus”, gan arī lietojot medu dažādos jaukumos.