Medus – izcili veselīgs un dabisks gardums

janvāris 7 2012

Bišu produkti līdzinās mūsdienu uztura bagātinātājiem, turklāt piedāvā arī dažādas ārstnieciskas īpašības. Jāatceras, ka gan medus, gan putekšņi un bišu maize, lietoti pirms ēšanas, pazemina asinsspiedienu, savukārt citos gadījumos veicina tā normalizēšanos. Biškopības produkti jūtīgiem cilvēkiem var kļūt par spēcīgiem alergēniem, tāpēc lietošana jāuzsāk pakāpeniski un jāvēro organisma reakcija. Šī paša iemesla dēļ medu neiesaka dot bērniem līdz gada vecumam, tomēr pašu un neskaitāmu citu cilvēku pieredze liecina, ka medus ir labs arī mazam bērnam, ja vien lietots saprātīgās devās!

 

Kas ir medus? Medus ir dabiska, salda viela, ko medus bites ražo no augu ziedu nektāra (ziedu medus), augu dzīvo daļu izsvīduma (izsvīduma medus) vai lapu sūcējinsektu izdalījumiem (lapu medus). Bites ievāc nektāru, kas satur daudz ūdens, sajauc ar savā organismā ražotajiem sekrētiem un novieto šūnās nogatavināšanai. Gada laikā viena bišu saime savam uzturam patērē 80-120 kilogramus medus.

 

Medus veidošanās procesā lidojošās bites atnes apstrādāto nektāru, savukārt bites pieņēmējas to novieto šūnās ligzdas augšpusē, kur vislabāk iztvaiko ūdens. Vienlaikus tās paaugstina ventilāciju stropā, strauji vēcinot spārnus, un visintensīvāk tas notiek vakaros un naktī. Pēc 5-6 dienām nektāra iebiezināšana beidzas un ūdens daudzums sasniedz 18-20%.

 

Nākamais solis ir cukura inversija – salikto cukuru (disaharīdu) pārvēršana vienkāršajos cukuros (monosaharīdos) –, un tas paveicams, pievienojot nektāram fermentus. Bites pa lāsītei vairākkārt iesūc nektāru un pārvieto to no šūnas uz šūnu, papildinot medu ar fermentiem un līdz vajadzīgajam līmenim piepildot visas šūnas. Tas notiek 10-14 dienu laikā. Kad nektārs ir nogatavināts, bites, lai pasargātu medu no lieka ūdens uzsūkšanas, aizvāko šūnas ar vaska kārtiņu. Tā ir kā bišu kvalitātes zīme. Reizēm biškopji, īpaši ārvalstu lielajās bišu fermās, negaida nektāra nogatavināšanu, bet gan iegūst izejvielu, kuru atbrīvo no liekā ūdens pašu spēkiem.

 

Ko satur medus? Pēc dažādiem uzskatiem medus satur 100-455 dažādas cilvēka organismam nepieciešamas vielas. Galvenā medus sastāvdaļa ir ogļhidrāti: glikoze un fruktoze (ne mazāk par 82%), saharoze (ne vairāk par 6%), 11 dažādi disaharīdi un 12 polisaharīdi. Liela nozīme ir medū esošajiem 15 fermentiem jeb enzīmiem – tie miljoniem reižu paātrina organismā notiekošos ķīmiskos procesus. Medū ir arī daudz makro un mikroelementu, un daudzi no tiem ir līdzīgās attiecībās kā cilvēka asinīs. Medus satur arī organiskās skābes, 20 aminoskābju un vitamīnus, kas labi saglabājas, jo medus ir dabisks konservants.

 

Kā palīdz medus? Medus samazina sāpes, atjauno vielmaiņas un ar to saistīto procesu funkcijas, īpaši kuņģī un zarnu traktā, veicina nervu bojājumu ārstēšanu, nonāvē daudzu veidu mikrobus, baro smadzeņu un sirds muskulatūras šūnas. Medū esošā fruktoze palīdz uzņemt dzelzi, tāpēc medus ar augļiem, ogām, riekstiem vai speciālajiem medikamentiem ir ideāla kombinācija. Medus ar savu augstvērtīgo sastāvu ir labs palīgs novājinātiem organismiem, sportistiem, darbaholiķiem, turklāt tas tiek izmantots brūču ārstēšanai, bet ar medus ūdeni var iznīcināt mikrobus mutes dobumā. Ieelpojot medus garaiņus, var cīnīties pret augšējo elpceļu iekaisumiem un pat bronhītu un bronhiālo astmu. Lietojot ar ūdeni atšķaidītu medu pirms ēdienreizēm, labāk izdalās kuņģa sula, noregulējas vēdera izeja, bet medus pirms gulētiešanas ieteicams pret bezmiegu. Iespējams ārstēt arī aritmiju, kardiosklerozi, tūskas, saindēšanās un infekcijas slimības, bet acu slimību gadījumos ārsti iesaka pilināt sākumā 1:3 medus šķīdumu ūdenī, vēlāk pārejot uz proporciju 1:2 vai 1:1. Medus darbojas kā universāls antitoksisks līdzeklis, paātrina diurēzi un uzlabo vielmaiņu šūnās, savukārt medus maskas un krēmi attīra un mīkstina ādu, novērš iekaisumus.

 

Cik lietot medu? Pieaugušajiem diennakts deva varētu būt 60-150 grami medus. Maziem bērniem medu dod pa tējkarotei, ne vairāk kā 30 gramus dienā. Vislabāk medus uzsūcas, ja tiek lietots atšķaidītā veidā, taču atgādināsim, ka medu nedrīkst pakļaut temperatūrai, kas augstāka par 40 grādiem pēc Celsija, pretējā gadījumā tas zaudē lielu daļu vērtīgo vielu. Medus var būt ļoti atšķirīgs, tāpēc gadījumos, ja parādījusies kāda reakcija no medus, iesaka izmēģināt citviet vai citā laikā iegūtu medu. Turklāt jāatceras, ka profilaksei dabas veltes ir vislabākā izvēle, taču nopietnu saslimšanu gadījumā tās kļūst par papildinājumu daktera nozīmētajai ārstēšanai.

 

Medu ir iespējams lietot uzturā gan klasiskajā veidā, gan lietojot produktu “Krēmveida medus”, gan arī lietojot medu dažādos jaukumos – piemēram, “Mandeles medū”, “Valrieksti medū” vai arī “Saldskābais maisījums ar žāvētām dzērvenēm”.

 

Informācijas avots: SIA „Lauku Avīze” izdevumi „Bišu dziedniecības avīze” 2000.9 (47) un „Medus Avīze” 1999.1 (25)

Bišu maize – dabīgie super-vitamīni (vai pat vietējais “žeņšeņs”?)

janvāris 7 2012

Kas ir bišu maize? Tie ir ziedputekšņi, kurus bites noglabā stropā un kas bišu saimei kalpo kā vienīgais olbaltumvielu avots tajā laikā, kad dabā nav pieejami ziedputekšņi. Ziedputekšņiem ievākšanas laikā tiek pievienoti fermenti, kas savukārt veicina ziedputekšņu rūgšanu, bagātinot masu ar ogļhidrātiem, D, E un K vitamīniem, kā arī padarot to par bitei un cilvēka organismam viegli izmantojamu produktu.

 

Ienesot ziedputekšņus stropā, lidojošās bites tos samet šūnās, savukārt jaunās, nelidojošās bites ar galvām kā stampiņām tos cieši sablīvē. Ja ieskatīsieties ciešāk, bišu maizes granulās skaidri saskatāma šī kārtainā struktūra. Šūnas augšējo daļu bites piepilda ar medu, tāpēc sablīvēto ziedputekšņu virsējā kārta piesūcas ar medu un kļūst gaisa necaurlaidīga. Baktēriju un fermentu ietekmē notiek pienskābā rūgšana, kas iekonservē šūnu saturu un pārvērš ziedputekšņus par bišu maizi ar tai raksturīgo brūno krāsu un skābeno garšu.

 

Ko satur bišu maize? Bišu maize pēc savas vērtības atgādina Ķīnas citronu un zināmā mērā pat žeņšeņu. Bišu maize satur 16 gan aizstājamās, gan neaizstājamās aminoskābes, 13 taukskābes, fermentus un minerālvielas, vitamīnus C (140-205 mg/100 gramos masas), E (170), A (50), P (60), D (0,2-0,6), B1 (0,4-1,5), B2 (0,54-1,9) un B6 (0,5-0,9). Bišu maize satur samērā daudz kālija, magnija, dzelzs, joda.

 

Kā palīdz bišu maize? To ieteicams lietot pavasaros un rudeņos, lai izsargātos no saaukstēšanās slimībām, un tā paaugstina organisma pretestības spējas pret dažādām infekcijām, dara cilvēku kustīgāku, dzīvespriecīgāku, pasargā no novecošanās. Bišu maizi iesaka lietot hroniska hepatīta, prostatīta, adenomas, kolīta, enterokolīta, hronisku aizcietējumu gadījumos, tā palīdz arī diabēta slimniekiem, samazina holesterīna daudzumu plazmā. Bišu maize ieteicama sirds un asinsvadu, hepatīta, aknu cirozes, anēmijas slimniekiem.

 

Cik daudz bišu maizi jālieto? Pieaugušam cilvēkam gadā vajadzētu apēst 250-300 g bišu maizes. Vēlams lietot pa 1 tējkarotei 3 reizes dienā, bet ne vēlu vakarā, jo var palielināties aktivitāte un tikt traucēts miegs.

 

Bišu maizi ir iespējams lietot uzturā gan tīrā, granulu veidā  - šīs granulas košļājot un sūkājot, gan arī lietojot produktu “Bišu maize medū”, kur šie dabīgie super-vitamīni ir apvienoti ar saldo medu. “Bišu maize medū” kā reiz ir produkts, kas garšos arī bērniem!

 

Informācijas avots: SIA „Lauku Avīze” izdevumi „Bišu dziedniecības avīze” 2000.9 (47) un „Medus Avīze” 1999.1 (25)

Propoliss – bišu līme un antibakteriāla viela

janvāris 7 2012

Kas ir propoliss? Propoliss ir bišu līme un antibakteriālā viela, ar ko bites stropā aizdarina nevajadzīgas spraugas, pielīmē šūnas pie ligzdas augšējās daļas, izklāj jaunās šūnas un pat iebalzamē nevēlamus svešķermeņus, ko nespēj izdabūt no savas mītnes. Pārklājot visu stropa iekšpusi ar propolisu, bites rada vienu no dabā vissterilākajām telpām. Propoliss sastāv no lakstaugu un koku sveķiem, vaska, ēteriskajām eļļām un ziedputekšņiem. Svaigs propoliss ir sīrupam līdzīga lipīga viela, bet izžūstot kļūst stingrs, aukstumā pat trausls.

 

Ko satur propoliss? Papildus galvenajām sastāvdaļām propolisā ir plašs klāsts citu komponentu – organiskās skābes un aminoskābes, vitamīni, minerālvielas un bioflavonoīdi, kas tiek uzskatīti par nozīmīgiem dziedināšanas procesā.

 

Kā palīdz propoliss? Propoliss ir svarīgs līdzeklis cīņā ar mikrobiem un vīrusiem, uzlabo vielmaiņu gļotādas un ādas audos, mazina sāpes, bremzē novecošanās procesus. Propoliss ir aktīvs stresa seku, aterosklerozes, ādas slimību ārstēšanā (alerģijas, herpes, pinnes), un tas palīdz leikocītiem cīnīties ar baktērijām un citiem svešķermeņiem asinīs. Propoliss aptur kuņģa čūlas asiņošanu, remdē sāpes, kavē augoņu veidošanās procesu, turklāt tiek saukts arī par „sievietes draugu”, jo mazina sāpes un palīdz vaginālo infekciju un iekaisuma gadījumos. Propolisu dēvē arī par dabīgo antibiotiku bez blakusefektiem, jo tas spējīgs iznīcināt pat tādas baktērijas, kas spēj pretoties modernajām sintētiskajām antibiotikām. Propolisu lieto arī grūti dzīstošu brūču apkopšanā, tas veicina sarētošanos, ārstē trofiskās čūlas, apsaldējumus, apdegumus, sēnīšu slimības.

 

Ja propolisa ekstraktu sajauc ar medu, tiek iegūts produkts ar nosaukumu “Propoliss medū”, kam piemīt gan ļoti patīkama garša, gan arī labas spējas remdēt kakla sāpes. Un, protams, ka šādam propolisa produktam piemīt arī vispārīgi labvēlīga ietekme uz mūsu veselību.

 

Informācijas avots: SIA „Lauku Avīze” izdevumi „Bišu dziedniecības avīze” 2000.9 (47) un „Medus Avīze” 1999.1 (25)